Rokasgrāmata

Vispirms noskaidrojiet, vai svārstības nāk no ārpuses vai rodas pašā mašīnā. Izslēdziet mašīnu un pārbaudiet, vai problēma pazūd. Ja paliek, avots ir apkārtne: blakus prese, iekrāvējs, ventilācija, ielas satiksme.

Ārējās svārstības atdala pretvibrāciju uzstādīšana. Ja pēc izslēgšanas problēma pazūd, cēlonis ir pašā mašīnā — nelīdzsvarota vārpsta, nolietotas vadotnes, spēle gultņos — un neviens vibroizolators to nelabos.

Visbiežāk tā ir grīdas sēšanās zem jaunas slodzes vai elastomēra paliktņu šļūde — pastāvīga spiediena ietekmē tie neatgriezeniski saspiežas. Gadās arī, ka mašīnu nolīmeņoja aukstu, bet darbā tā uzsila.

Ja līmenis jākoriģē regulāri, risinājums ir elementi ar automātisku līmeņa uzturēšanu: pneimatiskie ar mehānisku vai elektronisku kontrolieri. Tie notur augstumu neatkarīgi no sēšanās un slodzes izmaiņām.

Parasti izvēlēta nepareiza cietība. Paklājs strādā tikai tad, kad zem slodzes ieliecas vajadzīgajā diapazonā. Pārāk ciets zem vieglas mašīnas uzvedas kā stingrs paliktnis. Pārāk mīksts zem smagas tiks neatgriezeniski saspiests un pārstās atsperot.

Otrs biežs cēlonis: svārstības apiet paklāju. Pietiek ar vienu enkurskrūvi, stingri pievienotu cauruli vai kabeli, lai svārstības ietu tālāk. Pārbaudiet visus mašīnas savienojumus ar grīdu un konstrukciju.

Svārstības izplatās pa grunti, tāpēc slāpēt tās jau kaimiņa ēkā ir vissarežģītāk un visdārgāk. Vienmēr sāk no avota.

Pie lielas enerģijas mašīnām — veseriem, presēm, hidropulsatoriem — iedarbīga ir bloku pamata atdalīšana no apkārtējās grunts ar elastīgu elementu slāni. Pie mazākām mašīnām parasti pietiek ar pretvibrāciju paklājiem vai paliktņiem zem balstiem.

Pati masa palīdz tikai daļēji. Granīta virsma slāpē pašas virsmas svārstības, bet pārnes visu, kas nāk no grīdas.

Sāciet ar novērojumu: ja rādījumi pasliktinās, kad kāds paiet garām vai ieslēdzas ventilācija, vaina ir ēkas svārstībās un vajadzīgs svaru galds ar pneimatisko izolāciju. Ja rezultāts peld bez skaidra iemesla, vispirms pārbaudiet caurvēju un temperatūras svārstības — tie mēdz būt biežāks cēlonis nekā vibrācija.

Ne uzreiz. Regulārs raksts ar nemainīgu soli drīzāk norāda uz pašsvārstībām griešanas laikā vai instrumenta sitienu — vispirms pārbaudiet patronu, instrumenta izlaidumu un griešanas režīmus.

Uz uzstādīšanu norāda neregulāra pēda, kas parādās tikai noteiktā laikā vai tad, kad strādā cita mašīna cehā. Tad vērts izmērīt svārstības darbgalda uzstādīšanas vietā, pirms kaut ko mainīt.

Mašīnām, kas nepārnes lielus horizontālos spēkus, pietiek ar pretvibrāciju balstkājām — mašīna stāv uz sava svara. Dinamiskām mašīnām pievienojas horizontālas nobīdes risks.

Tad izmanto fiksatorus, sauktus arī par fiksiem vai ķīļveida kurpēm. Tie tur mašīnu ar piespiešanas spēku, neurbjot grīdu, un mašīnu var pārvietot, mainot līnijas izkārtojumu. Fikss uzņem horizontālos spēkus, bet pretvibrāciju balstkāja turpina atdalīt svārstības.

Mērījumu veic tur, kur mašīnai jāstāv, uzņēmumam strādājot ierastajā režīmā — izslēgtā cehā rezultāts neuzrāda neko noderīgu.

Reģistrē svārstību līmeni un frekvenču sadalījumu, bet rezultātu salīdzina ar ierīcei pieļaujamajiem kritērijiem, ko parasti norāda tās ražotājs. Tikai tas ļauj izvēlēties risinājumu un novērtēt efektivitāti, nevis balstīties uz pieņēmumiem.