BUJ — biežāk uzdotie jautājumi

Vispirms noskaidrojiet, vai svārstības nāk no ārpuses vai rodas pašā mašīnā. Izslēdziet mašīnu un pārbaudiet, vai problēma pazūd. Ja paliek, avots ir apkārtne: blakus prese, iekrāvējs, ventilācija, ielas satiksme.

Ārējās svārstības atdala pretvibrāciju uzstādīšana. Ja pēc izslēgšanas problēma pazūd, cēlonis ir pašā mašīnā — nelīdzsvarota vārpsta, nolietotas vadotnes, spēle gultņos — un neviens vibroizolators to nelabos.

Visbiežāk tā ir grīdas sēšanās zem jaunas slodzes vai elastomēra paliktņu šļūde — pastāvīga spiediena ietekmē tie neatgriezeniski saspiežas. Gadās arī, ka mašīnu nolīmeņoja aukstu, bet darbā tā uzsila.

Ja līmenis jākoriģē regulāri, risinājums ir elementi ar automātisku līmeņa uzturēšanu: pneimatiskie ar mehānisku vai elektronisku kontrolieri. Tie notur augstumu neatkarīgi no sēšanās un slodzes izmaiņām.

Parasti izvēlēta nepareiza cietība. Paklājs strādā tikai tad, kad zem slodzes ieliecas vajadzīgajā diapazonā. Pārāk ciets zem vieglas mašīnas uzvedas kā stingrs paliktnis. Pārāk mīksts zem smagas tiks neatgriezeniski saspiests un pārstās atsperot.

Otrs biežs cēlonis: svārstības apiet paklāju. Pietiek ar vienu enkurskrūvi, stingri pievienotu cauruli vai kabeli, lai svārstības ietu tālāk. Pārbaudiet visus mašīnas savienojumus ar grīdu un konstrukciju.

Svārstības izplatās pa grunti, tāpēc slāpēt tās jau kaimiņa ēkā ir vissarežģītāk un visdārgāk. Vienmēr sāk no avota.

Pie lielas enerģijas mašīnām — veseriem, presēm, hidropulsatoriem — iedarbīga ir bloku pamata atdalīšana no apkārtējās grunts ar elastīgu elementu slāni. Pie mazākām mašīnām parasti pietiek ar pretvibrāciju paklājiem vai paliktņiem zem balstiem.

Pati masa palīdz tikai daļēji. Granīta virsma slāpē pašas virsmas svārstības, bet pārnes visu, kas nāk no grīdas.

Sāciet ar novērojumu: ja rādījumi pasliktinās, kad kāds paiet garām vai ieslēdzas ventilācija, vaina ir ēkas svārstībās un vajadzīgs svaru galds ar pneimatisko izolāciju. Ja rezultāts peld bez skaidra iemesla, vispirms pārbaudiet caurvēju un temperatūras svārstības — tie mēdz būt biežāks cēlonis nekā vibrācija.

Ne uzreiz. Regulārs raksts ar nemainīgu soli drīzāk norāda uz pašsvārstībām griešanas laikā vai instrumenta sitienu — vispirms pārbaudiet patronu, instrumenta izlaidumu un griešanas režīmus.

Uz uzstādīšanu norāda neregulāra pēda, kas parādās tikai noteiktā laikā vai tad, kad strādā cita mašīna cehā. Tad vērts izmērīt svārstības darbgalda uzstādīšanas vietā, pirms kaut ko mainīt.

Mašīnām, kas nepārnes lielus horizontālos spēkus, pietiek ar pretvibrāciju balstkājām — mašīna stāv uz sava svara. Dinamiskām mašīnām pievienojas horizontālas nobīdes risks.

Tad izmanto fiksatorus, sauktus arī par fiksiem vai ķīļveida kurpēm. Tie tur mašīnu ar piespiešanas spēku, neurbjot grīdu, un mašīnu var pārvietot, mainot līnijas izkārtojumu. Fikss uzņem horizontālos spēkus, bet pretvibrāciju balstkāja turpina atdalīt svārstības.

Mērījumu veic tur, kur mašīnai jāstāv, uzņēmumam strādājot ierastajā režīmā — izslēgtā cehā rezultāts neuzrāda neko noderīgu.

Reģistrē svārstību līmeni un frekvenču sadalījumu, bet rezultātu salīdzina ar ierīcei pieļaujamajiem kritērijiem, ko parasti norāda tās ražotājs. Tikai tas ļauj izvēlēties risinājumu un novērtēt efektivitāti, nevis balstīties uz pieņēmumiem.

Pretvibrāciju paklāji ir pasīvi elastomēra paliktņi. Tos noliek zem mašīnas, un tie darbojas uzreiz, bez barošanas un apkopes. Slāpē galvenokārt augstāku frekvenču svārstības un triecienus, piemēram, no presēm.

Pneimatiskie vibroizolatori darbojas ar saspiestu gaisu un tiek galā ar zemām frekvencēm, kuras paklājs neapturēs. Turklāt tie uztur nemainīgu mašīnas augstumu, mainoties slodzei. Jo precīzāka mašīna un zemāka svārstību frekvence, jo vairāk atmaksājas pneimatika.

Vajadzīgi trīs lielumi: mašīnas masa, balsta punktu skaits un pieļaujamais spiediens uz grīdu. Slodzi vienai balstkājai aprēķina, masu dalot ar punktu skaitu, ar rezervi nevienmērīgam sadalījumam.

Pie CNC darbgaldiem parasti izmanto pretvibrāciju mašīnu balstkājas ar elastomēra paklāju — tās līmeņo un slāpē svārstības vienlaikus. Ja mašīna pārnes lielus horizontālos spēkus, pievieno fiksatorus. Labprāt aprēķināsim izvēli pēc pamatu rasējuma.

Ar pretvibrāciju paliktņiem pietiek, kad jāatdala mašīna no grīdas un jāaizsargā ēka — parasti zem presēm, iepakošanas mašīnām vai izciršanas darbgaldiem.

Pretvibrāciju galds vajadzīgs tad, kad no svārstībām jāaizsargā pati ierīce: mikroskops, precīzijas svari, interferometrs. Tad svaru laboratorijas galds vai optiskais pretvibrāciju galds izolē darba vietu no visas ēkas svārstībām, ko neviens paliktnis nepaveiks.

Ne vienmēr. Pie mazākām ekscentrpresēm parasti pietiek ar gumijas pretvibrāciju paklājiem zem mašīnas.

Bloku pamatu ar izolāciju izmanto, kad mašīna rada lielas enerģijas svārstības — veseri, hidrauliskās preses, hidropulsatori — un blakus strādā mērīšanas mašīnas vai ceha konstrukcija ir jutīga. Tad pamatu atdala no grunts ar elastīgu elementu slāni, kas samazina svārstības pat tūkstoškārt.

Fiksatori, saukti arī par fiksiem vai ķīļveida kurpēm, tur mašīnu uz grīdas ar piespiešanas spēku, bez urbšanas un ķīmiskajiem enkuriem.

Lielākā priekšrocība — iespēja pārvietot mašīnu, nebojājot grīdu, kas svarīgi, bieži mainot līnijas izkārtojumu. Fiksators uzņem horizontālos spēkus, bet blakus novietotā pretvibrāciju balstkāja atdala svārstības. Kvalitātes kontrolē tas ļauj ātri pārvietot mērīšanas posteni bez atkārtotas ģeometrijas kalibrēšanas.

Sākam ar svārstību mērījumu tur, kur mašīnai jāstāv — bez tā izvēle kļūst par minēšanu. Mērījums parāda, kuras frekvences dominē un kas ir avots: cehs, iela vai blakus mašīna.

Zeiss, Mitutoyo, Hexagon, Trimek, Renishaw vai Keyence mašīnām ar gumijas vibroizolatoru parasti nepietiek. Standarts ir pneimatiskā sistēma ar spilveniem un automātisku līmeņošanu, bet visstingrāko prasību gadījumā — aktīvā pretvibrāciju sistēma, kas kompensē svārstības reālā laikā.

Gumijas vibroizolators ir lētāks, neprasa apkopi un der augstāku frekvenču svārstībām. Tomēr tam ir robeža: jo mīkstāks izvēlētais elements, jo vairāk mašīna „peld“.

Pneimatiskais vibroizolators šīs divas lietas nodala — gaisa spilvens dod ļoti zemu pašfrekvenci, saglabājot stabilitāti, bet kontrolieris uztur nemainīgu augstumu. CNC darbgaldiem, mērīšanas mašīnām un testēšanas stendiem tas parasti ir vienīgais prasībām atbilstošais risinājums.

Pasīvā sistēma tikai slāpē svārstības, kas līdz tai nonāk. Aktīvā tās mēra ar devējiem un rada pretēju spēku, dzēšot svārstību vēl pirms tā sasniedz ierīci.

Praksē tas dod efektivitāti arī zemās frekvencēs, kurās pasīvās sistēmas pārstāj darboties. Tās izmanto zem elektronu mikroskopiem, nanotehnoloģijās un mērīšanas telpās. Atsevišķu grupu veido shaker tipa testēšanas pretvibrāciju stendi.

Nestspēja atkarīga no tipa rindas un norādīta konkrētā ķīļa kataloga kartē. Izvēlei vajadzīga mašīnas masa un balsta punktu skaits — uz šī pamata norādīsim piemēroto izmēru.

Augstuma regulēšanas pietiek mašīnas līmeņošanai uz parastas rūpnieciskās grīdas. Varianti ar elastomēra ieliktni līmeņo un slāpē svārstības reizē, tāpēc visbiežāk nonāk zem darbgaldiem.

Jā, tas ir viens no galvenajiem pielietojumiem. Zem presēm izmanto paklājus ar augstu triecienizturību — gumijas SBR plātni vai BILZ elastomēra konglomerātus.

Svarīga ir pareiza cietības izvēle atbilstoši īpatnējam spiedienam: pārāk ciets paklājs svārstības neslāpēs, pārāk mīksts tiks neatgriezeniski saspiests un pārstās darboties. Pie lielas enerģijas presēm paklāju papildina ar bloku pamatu ar izolāciju.

Izšķir svaru izšķirtspēja. Laboratorijas svariem parasti pietiek ar svaru galdu ar granīta virsmu uz pasīviem slāpēšanas elementiem.

Pie mikrosvariem un analītiskajiem svariem ar mikrogramu izšķirtspēju vajadzīgs galds ar pneimatisko vai aktīvo izolāciju — citādi rādījumus izjauks garām braucošs iekrāvējs vai ventilācijas darbs. Ar pašu granīta virsmu nepietiek, svarīgs ir tas, uz kā tā stāv.

Jā. Mērījumu veicam plānotajā mašīnas uzstādīšanas vietā, uzņēmumam strādājot ierastajā režīmā — tikai tad redzams patiesais vibrāciju fons.

Rezultātu salīdzinām ar konkrētajai ierīcei pieļaujamajiem kritērijiem, ko parasti norāda mašīnas ražotājs. Uz šī pamata izvēlamies sistēmu un varam norādīt sagaidāmo efektivitāti, nevis balstīties uz kataloga pieņēmumiem.